Trace Id is missing

Korporatīvās ilgtspējas ziņu direktīva (CSRD):

Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kas ir korporatīvās ilgtspējas ziņu direktīva (Corporate Sustainability Reporting Directive — CSRD), kāpēc tā ir svarīga un uz ko var attiekties tās ziņošanas prasības.

Papildinformācija

Kas ir korporatīvās ilgtspējas ziņu direktīva (CSRD)?

Korporatīvās ilgtspējas ziņu direktīva (Corporate Environmental Reporting Directive — CSRD) ir plašu prasību noteiktiem uzņēmumiem kopa, lai nodrošinātu plašu publisku informācijas, kas nav finanšu informācija, atklāšanu saistībā ar vides, sociālās un pārvaldības (environmental, social, and governance — ESG) tēmām.

CSRD uzlabo esošās ES direktīvas, lai palielinātu korporatīvās informācijas atklāšanas prasības uzņēmumiem, kuri darbojas ES tirgū, un paplašinātu pakļauto uzņēmumu sarakstu. Pašlaik aptuveni 11 700 uzņēmumiem ar CSRD tiek pieprasīts atklāt informāciju, kas nav finanšu informācija, un tiek lēsts, ka šis skaits palielināsies līdz gandrīz 50 000 uzņēmumu, kas ir iekļauti, uzskaitīti vai veic uzņēmējdarbību ES. CSRD ziņošanas pienākumi attiecas arī uz mātes uzņēmumiem ārpus ES, kuriem ir būtiska uzņēmējdarbība ES un ir vismaz filiāle vai meitasuzņēmums, kas atrodas ES.

ES Komisija ir paziņojusi, ka CSRD noteikumi ir izstrādāti, lai "veidotu caurspīdīguma kultūru saistībā ar uzņēmumu ietekmi uz cilvēkiem un vidi”.

Kāpēc tika pieņemta CSRD?

Eiropas Komisija pieņēma CSRD, lai uzlabotu uzņēmumu ziņošanu par ilgtspējību. Tā ietver vispusīgākas ziņošanas prasības un novērš iepriekšējo noteikumu trūkumus.

Pirms CSRD pieņemšanas lieli ES uzņēmumi ievēroja ziņošanas principus, kas ir noteikti ar Nefinanšu ziņu direktīvu (Non-Financial Reporting Directive — NFRD).

Saskaņā ar CSRD uzņēmumiem ir jāziņo, sniedzot ievērojami vairāk informācijas, un to dati par ilgtspējību tiks uzrādīti auditētā veidā kopā ar to finanšu pārskatiem.

Ko ietekmē CSRD?

Paredzams, ka Korporatīvās ilgtspējas ziņu direktīva ietekmēs visus lielos ES un ES kotētos uzņēmumus, kā arī uzņēmumus, kas nav ES uzņēmumi, bet ar būtisku uzņēmējdarbības interesi darbojas ES tirgū. CSRD ievērojami paplašina obligāto ES korporatīvo ilgtspējas ziņu tvērumu un tiek lēsts, ka tā četrkāršos ietekmēto uzņēmumu skaitu, salīdzinot ar NFRD, kas attiecas tikai uz 11 700 uzņēmumu. Tiek sagaidīts, ka CSRD attieksies uz vairāk nekā 50 000 organizāciju.

Tā kā CSRD specifika ir sarežģīta, ir svarīgi, lai jūsu organizācijas ekspertu konsultanti un padomnieki rūpīgi pārskatītu detalizēto informāciju. Vispārīgi runājot, CSRD attieksies uz uzņēmumiem, kas ES kotējas regulētos tirgos, izņemot kotētos mikrouzņēmumus, kas ir definēti kā uzņēmumi, kuros ir mazāk par 10 darbiniekiem un/vai neto apgrozījums ir mazāks par 20 miljoniem EUR. Tā attieksies arī uz lieliem uzņēmumiem, kas atbilst vismaz diviem no šiem kritērijiem:

  • Vismaz 250 darbinieku
  • Neto apgrozījums pārsniedz 40 miljonus EUR
  • Aktīvu kopsumma pārsniedz 20 miljonus EUR

Uzņēmumiem, kas nav ES uzņēmumi, bet kuru apgrozījums ES ir vismaz 150 miljoni EUR, kā arī Eiropas Savienībā ir vismaz viens meitasuzņēmums vai filiāle, ir jāievēro CSRD prasības.

Atjauninātās korporatīvās ilgtspējas ziņu prasības neattieksies uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (small and medium-sized enterprises — SME), ja vien tiem regulētos tirgos netiek kotēti vērtspapīri.

Kad CSRD noteikumi stāsies spēkā?

CSRD noteikumi tiks pakāpeniski ieviesti laikā no 2024. līdz 2028. gadam, ņemot vērā vairākus faktorus, tostarp uzņēmuma lielumu un atbilstošo dalībvalsti. Lūk, kāds ir augsta līmeņa laika grafika sadalījums:

  • Lieli sabiedriskas nozīmes uzņēmumi: Uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 500 darbinieku un uz kuriem jau attiecas NFRD, CSRD noteikumi būs spēkā no 2024. gada 1. janvāra, bet atskaites būs jāiesniedz 2025. gadā. Šiem uzņēmumiem ir jāturpina ievērot NFRD noteikumus līdz pat 2024. gada 1. janvārim.
  • Lieli uzņēmumi, uz kuriem neattiecas NFRD: Uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 250 darbinieku un/vai neto apgrozījums pārsniedz 40 miljonus EUR, un/vai aktīvu kopsumma pārsniedz 20 miljonus EUR, ir jāievēro CSRD noteikumi, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, bet atskaites ir jāiesniedz 2026. gadā.
  • Kotētie SME: CSRD noteikumi stāsies spēkā no 2026. gada 1. janvāra, bet atskaites būs jāiesniedz 2027. gadā. Kotētie SME var nepiedalīties līdz 2028. gadam.

No 2028. gada 1. janvāra CSRD noteikumi attieksies uz visiem uzņēmumiem, kas atbilst šajā direktīvā norādītajiem kritērijiem. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas CSRD, noteikumi un laika grafiki atšķirsies, tāpēc ir svarīgi konsultēties ar ekspertu padomniekiem un konsultantiem.

Kādas ir CSRD prasības?

Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas CSRD, būs jāziņo par ar ilgtspējību saistīto ietekmi, iespējām un riskiem, kā to nosaka Eiropas ilgtspējas ziņu standarti (European Sustainability Reporting Standards — ESRS). Šos standartus izstrādāja Eiropas Finanšu pārskatu konsultatīvā grupa (European Financial Reporting Advisory Group — EFRAG). EFRAG ir privāta asociācija, kuru nodibināja ES un kura apvieno dažādas ieinteresētās puses, lai kalpotu Eiropas sabiedrības interesēm saistībā ar finanšu un ilgtspējības pārskatu sniegšanu. Lai noteiktu, kā CSRD prasības var ietekmēt jūsu organizāciju, ir svarīgi apspriest detalizēto informāciju ar saviem ekspertu padomniekiem un konsultantiem.

Saskaņā ar CSRD noteikumiem ziņojošajām iestādēm būs jāsniedz kvalitatīva un kvantitatīva informācija, kas ir saistīta ar šo:

  • Ilgtspējības politikas, mērķi un veiktspēja.
  • Siltumnīcefekta gāzu izmeši un mērķi.
  • Sociālā atbildība un izturēšanās pret darbiniekiem.
  • Korupcijas un kukuļošanas apkarošana.
  • Uzņēmumu valžu daudzveidība.
  • Cilvēktiesību problēmas.
  • ESG mērķi un to sasniegšanas gaita.
  • Dubultais būtiskums.

Dubultais būtiskums ietver divus aspektus — kā uzņēmums ietekmē vidi un sabiedrību kopumā un, pretēji, kā ilgtspējības riski un iespējas ietekmē uzņēmuma veiktspēju un attīstību.

Saskaņā ar CSRD organizācijai ir jāziņo gan retrospektīvi, gan par uz nākotni vērstiem ilgtspējības datiem, kā arī ir jānorāda īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi. Uzņēmumiem, kas ietilpst tvērumā, būs jāveic arī trešās puses audits attiecībā uz ilgtspējības informāciju, par kuru tie ziņo, lai nodrošinātu, ka dati ir pilnīgi un precīzi. Konsultējieties ar sava uzņēmuma ekspertu konsultantiem un padomniekiem, lai apspriestu CSRD ziņošanas prasības.

Ilgtspējīgākas prakses apgūšanas ieguvumi

Pat tad, ja jūsu organizācijai nav jāpilda CSRD prasības, spēcīgākas, ilgtspējīgas prakses apgūšana sniedz neskaitāmus ieguvumus. Ilgtspējība sniedz labumu ne tikai planētai — tā ir laba arī uzņēmējdarbībai.

Lūk, tikai daži ieguvumi, kas rodas ilgtspējības pūliņu un sava oglekļa pēdas nospieduma samazināšanas rezultātā:

  1. Izmaksu samazināšana: Samaziniet savas organizācijas darbības izmaksas, uzlabojot enerģijas efektivitāti un samazinot ūdens patēriņu. Jūs ne tikai ietaupīsit naudu enerģijas rēķinos, bet arī nebūsit pakļauts enerģijas cenu svārstību žēlastībai.
  2. Uzticības veidošana: Daudzi no šodienas patērētājiem ir apņēmušies atbalstīt uzņēmumus, kas ievēro ilgtspējīgu praksi. Samazinot ietekmi uz vidi, jūs veidojat zīmola uzticamību, kā arī piesaistāt un saglabājat vairāk klientu.
  3. Zemāks risks: Tā kā klimata izmaiņas joprojām ir svarīga problēma valstīs visā pasaulē, ir svarīgāk nekā jebkad agrāk izmantot ilgtspējīgākas uzņēmējdarbības praksi. Organizācijas, kas neveiks darbības savu emisiju samazināšanai, ātri atpaliks. Esiet priekšgalā, paātrinot savus ilgtspējības centienus jau šodien, lai samazinātu savu ietekmi uz vidi. Sāciet darbu, aprēķinot savas oglekļa emisijas, izmantojot šoizmešu ietekmes informācijas paneli.
  4. Iespēju nodrošināšana darbiniekiem: Arvien vairāk darbinieku vēlas strādāt ilgtspējīgos, sociāli atbildīgos uzņēmumos. Apņemoties izmantot ilgtspējīgāku uzņēmējdarbības praksi, jūs palielināt darbinieku apmierinātību un produktivitāti, kā arī uzlabojat darbinieku saglabāšanu.
  5. Investoru piesaistīšana: Izvēloties ziņot par saviem ilgtspējības centieniem, jūs uzlabosit savu ticamību un ar lielāku varbūtību piesaistīsit ārējus investorus.

Uzziniet vairāk par mainīgo ESG normatīvo ainavu šajā sarunu par ilgtspējību video sērijā.

Veiciet nākamās darbības savā ceļā uz ilgtspējību

Lai gan CSRD attiecas tikai uz ES korporācijām un uzņēmumiem, kas nav ES uzņēmumi, bet ir ar būtisku uzņēmējdarbības interesi ES, uzņēmumi visā pasaulē strādā, lai virzītu savus ilgtspējības centienus. Šajā ainavā tagad ir īstais laiks, lai paātrinātu savu ilgtspējības ceļojumu. Izpētiet, kā Microsoft tehnoloģijas, tostarp Microsoft Cloud for Sustainability, var palīdzēt jums uzlabot darbības efektivitāti un sasniegt savus ilgtspējības mērķus.

Darba sākšana

Bieži uzdotie jautājumi

  • Ziņošanas pienākumi saskaņā ar CSRD attieksies uz:

    • Visi lielie kotētie uzņēmumi ES, kuri pārsniedz vismaz divus no šiem trim kritērijiem: vairāk nekā 250 darbinieku, neto apgrozījums pārsniedz 40 miljonus EUR un/vai kopējā bilance ir 20 miljoni EUR.

    • Visi ES nekotētie lielie uzņēmumi.

    • Lielas kreditēšanas un apdrošināšanas iestādes.

    • Mazie un vidējie uzņēmumi (small and medium-sized companies — SME), kuri kotējas ES regulētā tirgū un nav mikrouzņēmumi (tas ir, ES uzņēmumi ar mazāk nekā 10 darbiniekiem, apgrozījumu, kas mazāks par 0,7 miljoniem EUR un/vai aktīvu kopsummu, kas mazāki par 0,35 miljoniem EUR). 

    • Mātesuzņēmumi, kuri nav ES uzņēmumi un kuri ģenerē vairāk nekā 150 miljonus EUR neto apgrozījumu Eiropas Savienībā, un kuriem ir vismaz viens meitasuzņēmums vai filiāle, uz kuru attiecas CSRD.

  • CSRD stājās spēkā 2023. gada 5. janvārī. Atbilstības laika grafiki atšķiras atkarībā no uzņēmuma veida, taču sākas ar 2024. gada janvāri visiem lielajiem ES kotētajiem uzņēmumiem.

    • Visiem "lielajiem" kotētajiem uzņēmumiem ES 2025. gada pārvaldības atskaitē būs jāziņo par savu 2024. finanšu gadu. 

    • Visiem nekotētajiem ES "lielajiem" uzņēmumiem 2026. gada atskaitē būs jāziņo par savu 2025. finanšu gadu.

    • Lielām kreditēšanas un apdrošināšanas iestādēm būs 2026. gada pārvaldības atskaitē būs jāziņo par savu 2025. finanšu gadu. 

    • Maziem un vidējiem uzņēmumiem (SME), kas tiek kotēti ES regulētā tirgū, 2027. gada pārvaldības atskaitē būs jāziņo par savu 2026. finanšu gadu. Tomēr tie var izvēlēties atlikt ziņošanu līdz 2028. gada 1. janvārim, savā pārvaldības atskaitē sniedzot skaidrojumu par to, kāpēc prasītā informācija nav norādīta. 

    • Mātesuzņēmumiem, kas nav ES mātesuzņēmumi, 2029. gada ilgtspējības atskaitē būs jāziņo par saviem 2028. gada datiem.

  • Pati CSRD tikai iezīmē informācijas ziņošanas prasības vispārīgā līmenī, kas saistīts ar vides, sociālo un pārvaldības veiktspēju. Tomēr Eiropas Komisija izstrādās detalizētas prasības uzņēmumu pārskatu izveidei. Eiropas Finanšu pārskatu konsultatīvā grupa (EFRAG), atbilstošā Komisijas konsultatīvā iestāde, ir piedāvājusi vai piedāvās ziņošanas standartus šādās jomās:

    • Eiropas ilgtspējas ziņu standartu (European Sustainability Reporting Standards — ESRS) 1. kopa: priekšlikums Komisijai iesniegts 2022. gada novembrī  galīgai publicēšanai līdz 2023. gada jūnijam. Piedāvātais ESRS Komisijas validācijai pašlaik aptver četras kategorijas:

    • Vispārīgā — ietver vispārīgas prasības informācijas sagatavošanai un iesniegšanai.

    • Vide — ietver klimata izmaiņas, piesārņojumu, ūdens un jūras resursus, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas, kā arī ar aprites ekonomiku saistītus standartus.

    • Sociālā — ietver pašu darbaspēku, vērtības ķēdes darbiniekus, ietekmētās kopienas un klientus, kā arī lietotājus.

    • Pārvaldība — ietver uzņēmējdarbības vadību.

    • ESRS sektoriem raksturīgo standartu 2. kopa: pašlaik tiek izstrādāta galīgai publicēšanai laika periodā no 2024. gada jūnija līdz 2026. gadam. Tiek sagaidīts, ka 2025. gada paketē tiks iekļauts ICT sektors. Šie standarti sniegs norādījumus uzņēmumiem par ziņošanu atbilstošajos sektoros papildus 1. kopai.

    • SME standarti tiks publicēti līdz 2024. gada jūnijam.

    • Līdz 2024. gada jūnijam gaidāma Ilgtspējības standartu mātesuzņēmumiem, kas nav ES uzņēmumi, galīgā publicēšana. Mātesuzņēmumi, kas nav ES uzņēmumi, varēs izvēlēties, vai ziņot atbilstoši vispārējai ESRS, ilgtspējības standartiem vai citiem tādiem standartiem no citas jurisdikcijas, kurus ES ir atzinusi par derīgiem.

  • CSRD pieprasa, lai ES uzņēmumi savā pārvaldības atskaitē atklātu pieprasīto informāciju, bet ārpus ES esošie mātesuzņēmumi atklātu pieprasīto informāciju atsevišķā ilgtspējības atskaitē. Šādai atskaitei ir jābūt publiskai, bet publicēšanas līdzekļi var atšķirties. CSRD tieši ļauj (bet nepieprasa) dalībvalstīm papildus pieprasīt, piemēram, lai uzņēmumi padarītu pārvaldības atskaites publiski pieejamas savās tīmekļa vietnēs.

  • Atskaites būs jāvalidē akreditētam ārējam uzņēmumam, kam ir augsta līmeņa garantiju un ilgtspējības kompetence. Tas var būt uzņēmuma esošais auditors vai jauns nolīgts uzņēmums.

  • Sodi par neatbilstību tiks noteikti nacionālā līmenī. Atbildīgās iestādes publicēs konkrētiem pārkāpējiem noteiktās sankcijas. Attiecībā uz mātesuzņēmumiem, kas nav ES uzņēmumi, ES nevar likumīgi pieprasīt, lai uzņēmumi, kas nav ES uzņēmumi, sniegtu jebkādu informāciju. Tāpēc ES pieprasa ES entītijām veikt CSRD informācijas atklāšanu to mātesuzņēmumu vārdā, kas nav ES uzņēmumi.

  • CSRD nolūks ir ES līmenī izveidot standartizētu ziņošanas bāzlīniju. Atsevišķas ES dalībvalstis var pieprasīt papildu atskaites, kas vēl vairāk sarežģītu ziņošanu un varētu izraisīt caurspīdīguma vai salīdzināmības iztrūkumu.

  • Nē, publiskā sektora iestādes neietilpst šajā tvērumā.

  • Jā, CSRD skaidri norāda, ka attiecas uz kotētajiem SME

  • Microsoft atbalsta lielāku caurspīdīgumu. Esam apņēmušies palīdzēt saviem klientiem nodrošināt to atbilstību CSRD prasībām un aktīvi strādājam, lai paplašinātu mūsu atskaišu izveides un ilgtspējības risinājumus šim nolūkam. Kā lielam uzņēmumam, kas aktīvi piedalās Eiropas ekonomikā, mums arī ir jāievēro CSRD atbilstība, tāpēc mēs apzināmies šī brīža nozīmību un to, ka ir nepieciešami spēcīgi rīki, kas palīdz mūsu klientiem veidot nepieciešamās atskaites.

    • CSRD labo ES nefinanšu ziņu direktīvu (Non-Financial Reporting Directive — NFRD) un ES grāmatvedības direktīvu un paplašina to tvērumu un ziņošanas prasības.

    • NFRD pašlaik attiecas tikai uz lielām "sabiedrības interešu" entītijām, kurās ir vairāk nekā 500 darbinieku. Papildus lietošanai visiem ES nekotētajiem uzņēmumiem CSRD ievērojami paplašinās uz ārpus ES (trešo valstu) uzņēmumiem, kas netiek kotēti ES regulētā tirgū, bet kam ir ievērojama darbība ES (piemēram, vismaz filiāle vai meitasuzņēmums un 150 miljonu EUR apgrozījums).

    • ASV Vērtspapīru un biržas komisija ierosināja noteikumu, ka ar klimatu saistīto datu izpaušanu investoriem uzlabošana un standartizācija (Enhancement and  Standardization of Climate-Related Disclosures for Investors) attieksies uz visiem publiski tirgotajiem uzņēmumiem (ASV un ārvalstu īpašnieku īpašumā esošiem). Kaut arī CSRD informācijas atklāšanas standarti, kas pašlaik tiek izstrādāti, aptver daudzas no tām pašām jomām (piemēram, siltumnīcefekta gāzu izmešu un klimata riska pārraudzību), CSRD standarti ir vēl plašāki, pieprasot plašu sociālo un pārvaldības informācijas atklāšanu. 

    • CSRD, iespējams, ļaus mātesuzņēmumiem, kas nav ES uzņēmumi, ar būtisku klātbūtni ES ziņot saskaņā ar citu "līdzvērtīgu" jurisdikcijas režīmu un būt atbrīvotiem no papildu ziņošanas saskaņā ar CSRD. Šobrīd nav izstrādāts vai identificēts neviens konkrēts izņēmums. Ņemot vērā CSRD prasību plašumu, nav skaidrs, vai līdzīgi noteikumi (piemēram, ASV SEC klimata informācijas atklāšanas noteikumi) varētu tikt uzskatīti par ekvivalentiem.

Sekot korporācijai Microsoft