Vides ilgtspējība: Apņemšanās nodrošināt labāku nākotni
Turpiniet lasīt, lai uzzinātu vairāk par vides ilgtspēju, kāpēc tā ir svarīga un kā indivīdi un organizācijas visā pasaulē apņemas īstenot šo svarīgo mērķi.
Kas ir vides ilgtspējība?
Vides ilgtspējība ir saistīta ar ekoloģisko līdzsvaru. Gandrīz divus tūkstošus gadu cilvēki ir karbonizējuši mūsu planētu, kas ir veicinājis globālās klimata pārmaiņas. Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC), Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijas, kas novērtē ar klimata pārmaiņām saistītu zinātni, sniegto informāciju, nav noliedzams, ka cilvēku darbības ir ietekmējušas planētu, izraisot atmosfēras, okeāna un zemes sasilšanu.
Tā kā mēs turpinām redzēt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, arvien vairāk valdību, organizāciju un indivīdu pieņem un veicina vides ilgtspējību. Šīs dažādās grupas strādā, lai sasniegtu augsto mērķi dekarbonizēt mūsu pasauli, lai aizsargātu mūsu globālās ekosistēmas nākamo paaudžu labā.
Vides ilgtspējības definīcija
Vides ilgtspējība ir spēja saglabāt ekoloģisko līdzsvaru mūsu planētas dabiskajā vidē un saglabāt dabas resursus, lai atbalstītu pašreizējo un nākamo paaudžu labjutību.
Trīs ilgtspējības pīlāri
Ilgtspējība ir pašreizējo paaudžu vajadzību apmierināšana, neapdraudot nākamo paaudžu spēju apmierināt viņu vajadzības. Ir trīs galvenie ilgtspējības pīlāri, kurus daudzas organizācijas cenšas sasniegt:
Sociālā ilgtspējība
Uzņēmumiem sociālā ilgtspējība ietver svarīgus darbavietas un darbinieku jautājumus, piemēram, veselību un drošību, iekļaušanu, iespēju palielināšanu, profesionālās izaugsmes iespējas un darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Ekonomiskā ilgtspējība
Lai gan var šķist, ka šis pīlārs ir vērsts uz organizācijas spēju saglabāt peļņu visā tās darbības laikā, ekonomiskā ilgtspējība nav saistīta tikai ar naudu. Ekonomiski ilgtspējīga organizācija ir organizācija, kas var veicināt ieņēmumus un uzturēt ilgtermiņa biznesa izaugsmi, negatīvi neietekmējot sabiedrību, vidi vai darbinieku veselību un labjutību.
Vides ilgtspējība
Šis pīlārs ir saistīts ar vides aizsardzību nākamo paaudžu labā. Vides ilgtspējīgas organizācijas veic pasākumus, lai uzlabotu efektivitāti, samazinātu resursu patēriņu un atkritumus, kā arī mērītu un uzraudzītu oglekļa emisijas visā piegādes ķēdē. Mūsdienās daudzas organizācijas pastiprina savus centienus vides jomā, ieviešot sarežģītas tehnoloģijas, tostarp mākoņa un IoT ilgtspējības risinājumus, kas ļauj izsekot un samazināt ietekmi uz vidi.
Īsa vides ilgtspējības vēsture
Amerikas Savienotās Valstis pirmo reizi 1969. gadā apņēmās nodrošināt vides ilgtspējību, ko nosaka Valsts vides politikas likums (NEPA). Saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu Vides aizsardzības aģentūras (EPA)teikto, atbilstoši NEPA, ASV to ir izvirzījusi kā savu politiku, lai “radītu un uzturētu apstākļus, kuros cilvēki un daba var pastāvēt produktīvā harmonijā, kas ļauj izpildīt sociālās, ekonomiskās un citas prasības pašreizējām un nākamajām paaudzēm.”
Desmitgadēs pēc NEPA nodošanas sabiedrības interese par vides ilgtspējību ir turpinājusi pieaugt visā pasaulē, jo valstis visā pasaulē saskaras ar pieaugošām klimata pārmaiņu problēmām. 2015. gadā 196 puses pieņēma Parīzes nolīgumu starptautiskajā klimata samitā, kas pazīstams kā COP (Pušu konference). Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, Parīzes nolīgums ir juridiski saistošs starptautisks līgums, kuru pieņēma gandrīz visas pasaules valstis, cenšoties cīnīties ar klimata pārmaiņām. Nolīguma mērķis ir pietiekami samazināt oglekļa emisijas, lai ierobežotu globālās temperatūras pieaugumu līdz ne vairāk kā 2 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, ar mērķi saglabāt pieaugumu zemāku par 1,5 grādiem pēc Celsija.
Pēdējos gados daudzas organizācijas ir izvirzījušas vides ilgtspējību par prioritāti, paplašinot centienus samazināt oglekļa emisijas, samazināt un likvidēt atkritumus un patērēt mazāk ūdens.
Kāpēc vides ilgtspējība ir svarīga?
Vides ilgtspējība ir svarīga pašreizējo un nākamo paaudžu labjutībai. Klimata pārmaiņas rada dažādas sarežģītas vides, sociālās un ekonomiskās problēmas valstīm visā pasaulē. Pēdējo desmitgažu laikā klimata pārmaiņu sekas ir kļuvušas arvien skaidrākas — no globālās temperatūras paaugstināšanās un ekstremāliem sausuma apstākļiem līdz tropisko vētru stipruma pieaugumam, postošiem meža ugunsgrēkiem un postošiem plūdiem.
Tā kā cilvēki un ekosistēmas uz visas planētas cieš no klimata pārmaiņu kaitīgās ietekmes, daudzi cilvēki, kopienas un organizācijas visā pasaulē atbalsta vides ilgtspējību un izvirza šo kritisko mērķi par prioritāti. Šie centieni ļaus mums dekarbonizēt mūsu planētu un saglabāt dabas resursus, lai atbalstītu nākamo paaudžu veselību un labjutību.
Organizācijām vides ilgtspējība ir laba ne tikai videi, bet arī uzņēmējdarbībai. Iestājoties par ilgtspējību un uzsākot programmas, kas atbalsta veselīgāku vidi, organizācijas visās nozarēs var veidot uzticību zīmolam, palielināt klientu lojalitāti un uzlabot darbinieku apmierinātību. Vides ilgtspējība organizācijām vairs nav greznība — tā tagad ir korporatīva sociāla atbildība.
Vides ilgtspējības piemēri: 6 veidi, kā samazināt savu pēdas nospiedumu
Lai gan organizācijas visā pasaulē vēlas paātrināt savus ilgtspējības centienus, daudzas nezina, ar ko sākt. Ja meklējat veidus, kā samazināt savas organizācijas ietekmi uz vidi, šeit ir daži vides ilgtspējības piemēri un padomi, kas palīdzēs sākt darbu:
Pāreja uz atjaunojamo enerģiju
Cenšoties samazināt savu ietekmi uz vidi, daudzas organizācijas pāriet uz atjaunojamiem enerģijas avotiem , piemēram, sauli, hidroenerģiju, ģeotermālo enerģiju un vēju. Prognozes liecina, ka pēc 2035. gada 50 procenti no kopējās elektroenerģijas ražošanas būs atjaunojamie resursi, galvenokārt no vēja, saules enerģijas un hidroelektrostacijām.
Iesaistieties, lai nodrošinātu nākotni bez atkritumiem
Katru gadu cilvēki patērē 100 miljardus tonnu materiālu, un 2020. gadā tikai 8,6 procenti no šiem materiāliem pēc izmantošanas tika atgriezti ekonomikā. Lai palīdzētu samazināt atkritumu daudzumu, dažas organizācijas izmanto arvien cirkulārāku pieeju materiālu pārvaldībai. Tas nozīmē ne tikai palielināt otrreizēji pārstrādāta satura izmantošanu, bet arī atbildīgu materiālu iegūšanu darbībām, produktiem un iepakojumam.
Samaziniet savas organizācijas oglekļa emisijas
Inovatīvi vides ilgtspējības risinājumi ļauj organizācijām izmērīt, reģistrēt un ziņot par oglekļa emisijām visā piegādes ķēdē. Tas ļauj organizācijām samazināt savu ietekmi, palielināt efektivitāti un veikt ilgstošas izmaiņas.
Aizsargājiet ekosistēmas
Veselīgas ekosistēmas ir būtiski svarīgas veselīgai planētai. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas veiktajiem pētījumiempasaules ekosistēmu veselība pasliktinās daudz straujāk, nekā mēs iepriekš domājām. Tāpēc videi draudzīgas organizācijas meklē veidus, kā pārvaldīt savu ietekmi uz ekosistēmām un veic pasākumus, lai palīdzētu saglabāt dabas resursus klimata stabilai nākotnei.
Taupiet ūdeni
Daudzas organizācijas, kas ir apņēmušās nodrošināt vides ilgtspējību, strādā, lai samazinātu kopējo ūdens patēriņu, un dažas ir izvirzījušas mērķus, lai nākamajā desmitgadē būtu pozitīvs ūdens daudzums. Iedzīvotāju skaita pieauguma, ekonomikas attīstības un arvien pieaugošā patēriņa dēļ pieprasījums pēc ūdens pasaulē pieaug. Ja mēs nerīkosimies, prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam ūdens piegādes deficīts salīdzinājumā ar pieprasījumu būs 56%.
Iestājieties par ilgtspējības politikām
Vēl viens veids, kā organizācijas var palielināt savus ilgtspējības centienus, ir atbalstīt politikas, kas atbalsta šo mērķi. Tas ietver politikas, kas izstrādātas, lai palīdzētu samazināt oglekļa emisijas, veicinātu nulles oglekļa emisiju enerģiju, efektīvi pārvaldītu ekosistēmas un uzlabotu piekļuvi ūdenim, tā pieejamību un kvalitāti. Veicinot lielāku ilgtspējības darbību savā kopienā, valstī un pasaulē, jūsu organizācija var nodrošināt būtiskas izmaiņas.
Kas ir ESG?
ESG, kas apzīmē vides, sociālo un korporatīvo pārvaldību, ir standartu kopums, ko organizācijas ievēro, cenšoties būt sociāli atbildīgākas. ESG ir svarīgs, jo šie ir kritēriji, ko investori novērtē, nosakot, vai ieguldīt uzņēmumā.
Katrai organizācijai ir tieša ietekme uz vides, sociālajām un pārvaldības problēmām. Mūsdienās veids, kā uzņēmumi pievēršas ESG, ir svarīgāks nekā jebkad agrāk, jo vides un sociālā atbildība ir kļuvusi par galveno aspektu ieinteresēto personu lokā — no kopienām un klientiem līdz akcionāriem un piegādātājiem.
Turklāt, ja organizācija apņemas ievērot stingrus ESG standartus, tas var palīdzēt piesaistīt un noturēt labākos talantus. Tas ir tāpēc, ka arvien vairāk darbinieku piesaista uzņēmumi, kuriem rūp lielākas problēmas, ne tikai rentabilitāte, un kuri veic pasākumus, lai risinātu vides, sociālās un pārvaldības problēmas.
Tālāk ir aprakstīts, kā ESG sadalās organizācijām:
E = vides problēmas
Tas ir vērsts uz to, kā organizācija risina vides ilgtspējības jautājumus, tostarp atkritumu apsaimniekošanu, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu, oglekļa emisijas, mežu izciršanu, ūdens patēriņu, gaisa vai ūdens piesārņojumu, dabas resursu apsaimniekošanu, kā arī uzņēmuma vispārējo attieksmi pret klimata pārmaiņām un ilgtspējību.
S = sociālās problēmas
ESG formulā sociālie kritēriji ir vērsti uz organizācijas ietekmi uz klientiem, darbiniekiem un apkārtējo sabiedrību un visu pasauli. Tas ietver tādus svarīgus darbinieku jautājumus kā darba attiecības, daudzveidību un iekļaušanu, veselību un drošību darba vietā, pamatalgu vai algu, darbinieku apmācības un izglītības programmas, darbinieku iesaistīšanos un mainību, kā arī darba un privātās dzīves līdzsvaru. Šī joma aptver arī svarīgus klientu jautājumus, piemēram, klientu apkalpošanas kvalitāti, attiecības ar klientiem un patērētāju aizsardzības jautājumus. Ieinteresētās personas var arī apsvērt, vai organizācija ziedo laiku un naudu labdarības mērķiem, ieņem nostāju cilvēktiesību jautājumos vai sniedz labumu sabiedrībai.
G = pārvaldības problēmas
Korporatīvā pārvaldība standartā ESG ir par to, cik labi organizācija regulē vai pārvalda pati sevi. Tas ietver tādus jautājumus kā grāmatvedības pārskatāmība, finanšu pārskati, nodokļu stratēģijas, uzņēmumu ziedojumi, korupcija vai kukuļošana, politiskā lobēšana, valdes dažādība un struktūra, vides atbilstībaun vadītāju atalgojums.
Izpratne par atšķirībām starp ESG un CSR
Korporatīva sociāla atbildība (Corporate Social Responsibility — CSR) ir modelis, kas tika izmantots pirms ESG. CSR ir vispārējs standartu vai politiku kopums, kurā organizācijas ņem vērā to ietekmi uz darbiniekiem, akcionāriem un sabiedrību kopumā. Daudz plašāks jēdziens nekā ESG, CSR ir vairāk saistīta ar organizācijas vispārējiem nodomiem pieņemt sociāli atbildīgus lēmumus. Daudzi kritiķi ir norādījuši, ka CSR vairāk ir sabiedrisko attiecību centieni, nevis faktiska apņemšanās veikt izmaiņas vai ziņošanas process.
No otras puses, ESG ietver konkrētākas politikas un specifiskus kritērijus, kurus var analizēt un izmērīt, izmantojot ESG vērtējumus. Organizācijām dažās pasaules daļās, tostarp Eiropas Savienībā, ir jāievēro īpaši ESG noteikumi. Arī ASV apsver iespēju ieviest līdzīgas ziņošanas prasības. Atšķirībā no CSR, ESG nodrošina faktiskus datus, kurus var novērtēt, lai sniegtu skaidru priekšstatu par uzņēmuma sociālo atbildību un ilgtspējības centieniem. Pēc tam organizācijas var izmantot šos ieskatus, lai uzlabotu savus ESG centienus.
ESG ieguvumi
Organizācijas, kas apņemas ievērot vides, sociālos un pārvaldības jautājumus, bauda virkni vērtīgu ieguvumu. Piemēram, spēcīgs ESG piedāvājums var palīdzēt organizācijai:
- Veicināt uzņēmējdarbības izaugsmi, piesaistot vairāk klientu ar ilgtspējīgiem produktiem.
- Samazināt darbības izmaksas, samazinot enerģijas un ūdens patēriņu.
- Palielināt darbinieku apmierinātību un produktivitāti un tādējādi samazināt darbinieku mainību.
- Piesaistīt vairāk darbinieku un klientu ar sociālo uzticamību un uzticību zīmolam.
- Samazināt regulējuma un valdības iejaukšanās risku un lūgt valdības atbalstu.
Jūsu ilgtspējības ceļojuma paātrināšana
Neatkarīgi no tā, kur atrodaties ceļā uz vides ilgtspējību, saņemiet norādes un izpētiet risinājumus, kas var palīdzēt jums virzīties uz priekšu.
Sekot korporācijai Microsoft